1929.gada nogalē finanšu tirgu pārsteidza ekonomiskā krīze, ko vēlāk sāka dēvēt par Lielo depresiju. Tikmēr pāris mēnešus vēlāk automobiļu tirgu pārsteidza Cadillac, kas 1930.gada 4.janvārī Ņujorkas automobiļu izstādē parādīja pirmo sērijveida automobili ar V16 dzinēju. Cīnoties ar krīzes radītajiem izaicinājumiem, konkurenti nespēja piedāvāt pienācīgu atbildi automobilim ar 16 cilindru dzinēju, kas ļāva Cadillac iekarot luksusa automobiļu segmenta līderpozīcijas.
Pagājušā gadsimta 20-tajos gados, ekonomiskā uzplaukuma un straujās automobiļu rūpniecības attīstības laikā tirgus kļuva piesātināts ar dārgiem un grezniem automobiļiem. Ražotāji piedāvāja dzinējus un šasijas, kuras prasīgie klienti varēja “ietērpt” dažādu karosēriju fabriku veidotās virsbūvēs. Visapkārt valdošajā stila un greznības pārbagātībā bija grūti pārsteigt potenciālos klientus ar ko īpašu.
Lai automobilis ne tikai iespaidīgi izskatītos, bet arī attiecīgi brauktu, bija nepieciešams pietiekami jaudīgs dzinējs. Tolaik galvenais veids, kā uzlabot veiktspēju, bija dzinēja tilpuma un cilindru skaita palielināšana. Iepriekš standarta 6 un 8 cilindru vietā tika gatavoti V12 dzinēji. Cadillac savus plānus vēlējās turēt slepenībā, tādēļ sākotnēji izplatīja ziņas, ka arī gatavo jaunu V12 dzinēju. Šāda piesardzība bija attaisnojama, jo arī Marmon jau kopš 1927.gada strādāja pie sava V16 dzinēja. Zīmīgi, ka Cadillac V16 dzinēja veidotājs bija inženieris Ouens Nekers, kurš savulaik tika pārvilināts tieši no Marmon.
Jaunais V16 dzinējs izdevās fantastisks – jaudīgs un tajā pašā laikā ļoti kluss. Salonā, automobilim braucot, trokšņi no transmisijas mēdza būt skaļāki nekā no dzinēja. V16 bija lieliski izsvarots – no tā praktiski nejuta vibrācijas. Papildus tam tika padomāts arī par dzinēja vizuālo izskatu, padarot to par īstu mākslas darbu.
Ar V16 Cadillac piedāvāja klientiem viņu individuālo vēlmju risinājumu. Cadillac V16 tika pozicionēts kā visvairāk personalizējamais auto. Potenciālais pircējs varēja izvēlēties savam automobilim kādu no daudzajām virsbūvēm, ko izgatavoja General Motors īpašumā nonākusī Fleetwood. Standarta kombinācijas bija pieejamas vairāk kā piecdesmit dažādos veidos, neskaitot vēl dažādas izvēles opcijas. Arī cenu variācija bija samērā plaša – daži modeļi bija nopērkami par nedaudz vairāk kā 5 tūkstošiem dolāru, bet citu cena tuvojās 10 tūkstošiem. Salīdzinājumā – pieejamāko Ford modeli tobrīd varēja iegādāties par 435 dolāriem.
Gadu vēlāk arī Marmon prezentēja savu automobili ar V16 dzinēju. Neskatoties uz pieejamāku cenu, kompānijai ne tikai neizdevās atkārtot Cadillac panākumus, bet arī pāris gadus vēlāk vispār bija jāpārtrauc vieglo automobiļu ražošana. Ekonomiskā krīze pieveica arī daudzus citus grezno automobiļu ražotājus, kamēr Cadillac spēja veiksmīgi izdzīvot, pateicoties General Motors atbalstam.
Cadillac V16 arī mūsdienās iecienīti auto kolekcionāru vidū. Cenas variē atkarībā no automobiļa tehniskā stāvokļa un virsbūves versijas, atsevišķiem eksemplāriem tā var pārsniegt miljonu ASV dolāru. Piemēram, pirms gada RM Sotheby’s izsolē Arizonā Cadillac V-16 Sport Phaeton tika pārdots par 940 tūkstošiem dolāru. 2019.gada oktobrī RM Sotheby’s izsolē cita Cadillac V-16 Sport Phaeton cena pārsniedza 1,2 miljonus dolāru. Šis automobilis var lepoties ar plašu Holivudas vēsturi – sākotnēji tas piederēja populāram tālaika aktierim Ričardam Alenam, bet 1964.gadā arī auto kļuva par filmas “The Carpetbaggers” dalībnieku.
