1990.gada 21.janvārī tika prezentēts itāļu superauto ražotāja Lamborghini jaunais modelis Diablo. Automobilis ātri iekaroja popularitāti gan sava dizaina, gan arī braukšanas izjūtu dēļ. Arī vēl topošo autobraucēju vidū bija daudzi tūkstoši zēnu, kas mirdzošām acīm vēroja krāšņos Diablo plakātus pie savas istabas sienas, cerot, ka kādu dienu būs to vidū, kam laimējies braukt ar šo izcilo atomobili. Automobilis tika nodēvēts par godu 19.gadsimta četrkājainajam vēršu cīņu dalībniekam un savā veidā mantoja nosaukumā iekodēto cīņas garu.

Piecus gadus agrāk, Lamborghini bija uzsākuši darbu pie šī auto izveides, kuram bija jānomaina leģendārais Countach. Tā dizaina veidošana tika uzticēta Marčello Gandini, kurš jau iepriekš bija strādājis pie citiem Lamborghini automobiļiem, tai skaitā Miura un jau minētā Countach. Sākotnējais Gandini veidotais dizains bija samērā šķautnains un zināmā mērā atgādināja savu priekšteci. Tomēr automobiļa izveides procesā tā vizuālo izskatu sagaidīja būtiskas pārmaiņas.

Jaunā modeļa izveide piecu gadu laikā izmaksāja 6 miljardus itāļu liru, tāpēc nelielajam automobiļu ražotājam nācās meklēt papildus finansējuma avotus. Rezultātā 1987.gadā Lamborghini nonāca Chrysler paspārnē. Tikmēr nosacīta finansiālā drošība nāca komplektā ar jauno īpašnieku ietekmi uz jaunā modeļa izstrādi. Tika nolemts, ka tā dizains ir pārāk šķautnains un agresīvs. Rezultātā virsbūve ieguva plūstošākas līnijas. Ar izmaiņām gan nebija apmierināts Gandini, kurš sākotnējā Diablo prototipa veidolu izmantoja cita superauto – Cizeta-Moroder V16T izveidē.

Cizeta-Moroder_V16T, foto: CC BY 2.0 Craig Howell

Diablo izveidē viens no galvenajiem nosacījumiem bija – automobilim jāspēj sasniegt ātrumu 200 jūdzes jeb 320 kilometrus stundā. Ar šo uzdevumu inženieri tika galā un šos rādītājus pat nedaudz pārspēja. Diablo tika aprīkots ar 5,7 litru V12 dzinēju, kas attīstīja 362 kW (485 ZS). 0-100 km/h automobilis spēja veikt 4,5 sekundēs.

Modeļa 11 gadu ražošanas laikā Diablo piedzīvoja dažādas vizuālas izmaiņas, kā arī vairākas komplektācijas versijas. Pirmā no tām tika izlaista jau 1993.gadā – Diablo VT (Viscous Traction) – pilnpiedziņas versija, kurā 25% griezes momenta tika novadīta uz priekšējiem riteņiem.

Atzīmējot Lamborghini 30.gadadienu, tika izveidota 150 eksemplāru ierobežota sērija Diablo SE30. Šīs sērijas automobiļiem bija pieejami papildus “Jota” pakotne, kuras izplidījumā Diablo sasniedza apmēram 600 ZS jaudu. SE30 automobiļus no priekšpuses varēja viegli atpazīt – auto emblēma no bagāžnieka vāka tika pārvietota uz priekšējo bamperi.

1995.gadā pircējiem tika piedāvāta Diablo rodstera versija, kā arī Diablo SV, kurš bija nedaudz jaudīgāks par sākotnējo Diablo, taču, atšķirībā no VT, bija ar aizmugures piedziņu. Vizuāli pamanāmākās izmaiņas Diablo piedzīvoja līdz ar 1998.gadā veikto feisliftu. Paceļamos priekšējos lukturus aizstāja iebūvētie, būtiski mainījās automobiļa interjers. Ražošanas izskaņā Diablo saņēma līdz 6 litriem palielināta tilpuma dzinēju, kas attīstīja 550 ZS un 100 km/h spēja sasniegt 3,8 sekundēs.

2001.gadā Diablo tika nomainīts ar Murciélago. Likās, ka tiem, kuri nepaspēja iegādāties sev jaunu Diablo, atlicis vienīgi meklēt auto izsolēs pēc iespējas labāk saglabātu eksemplāru. Tomēr, izrādījās, ka ne gluži viss ir zaudēts. Pagājušā gada beigās RM Sotheby’s izsolē Abu-Dabī tika piedāvāts viens no pēdējiem saražotajiem Diablo VT 6.0 SE. Lai arī tas tika izgatavots pirms 18 gadiem, automobilis savā mūžā veicis nepilnas 20 jūdzes. Tādējādi vēl mūsdienās kādam ir iespēja piepildīt savu sapni par jaunu Diablo.

2001 Lamborghini Diablo VT 6.0 SE Ryan Merrill © 2019 Courtesy of RM Sotheby’s

Izmantotie foto: © Automobili Lamborghini S.p.A.

Previous articleDžensonam Batonam 40
Next articlePirms 160 gadiem izgatavots pirmais iekšdedzes dzinējs